Budžeta iestāde Šauļu tūrisma informācijas centrs
Vilniaus 213-90, LT-76348 Šauļi

AKMENĖS VĒSTURES SIENA

Interesantas vietas

Sniegtā pakalpojuma atrašanās vieta

Akmenės rajons

Cilvēkiem ar invaliditāti

Universāli pielāgots ikvienam

Vēsturiskā siena ir vairākus desmitus metru gara. Tās pamatu veido skaldītu dažādas krāsas laukakmeņu mūris, kurā iekomponētas sešas no Skandināvijas atvestas un vietējā mākslinieka izveidotas granīta stēlas ar iekaltiem sižetiskiem bareljefiem. Tajos attēloti Akmenes novada identitātes veidošanā svarīgi vēstures notikumi. Vēsturiskās sienas posmus rotā brīvības cīņas simbolizējoši kalēju darbi. Akmens arku nišās ierīkota muzeja ekspozīcija, kurā izstādīti akmens laikmeta liecinieki – ieroči, rotas un monētas. Šie mākslas un vēstures elementi veido īpaši emocionālu gaisotni, kas ļauj izjust dažādu vēstures laikposmu garu.

Pirmajā – no pelēka granīta veidotajā – stēlā attēlots akmens laikmeta motīvs: cilts, tās ikdienas dzīvesveids un darbi.

Otrajā stēlā attēlots laikposms, kad Akmenes apkārtnē veidojās zemgaļu cilts, un iemūžināta tās garīgās dzīves aina. Redzam zemgaļu ģimeni ar mazuli, kuram lejot ūdeni, svētību dod pati dieviete Laima.

Trešā – iesārta granīta – stēla stāsta par zemgaļu cīņām ar Livonijas ordeni. Zemgaļu karavīri, bruņoti ar cirvjiem, šķēpiem un kaujas nažiem, stumj Livonijas karotājus purvā, kas pretiniekus ievelk sevī un noslīcina.

Ceturtās stēlas sižeta veidošanai arī izmantots sārts granīts. 1531. gadā šejienes stārasts Jons Stankevičus Bilevičus ieguva karalisko privilēģiju būvēt Akmenes pilsētiņu un rīkot tajā tirgus. Šo privilēģiju bija parakstījis Polijas karalis un Lietuvas kunigaitis Sigismunds Vecais (Žygimantas Senasis). Pēc valdnieka meitas Annas iniciatīvas 1596. gadā tik atļauts būvēt Akmenes baznīcu un pie tās dibināt skolu.

 

Piektā – pelēkā – stēla veltīta Ziemeļu karam. Zviedri, paplašinot savu impēriju, spiedās iekšā Lietuvā un līdz pamatiem nodedzināja Akmeni. Lietuvieši zviedrus dēvēja par “žuvedai” – zivjēdājiem. Pēc kara Akmenes apkārtnē plosījās bads, mēris un citas epidēmijas. 1736. gadā Akmenē bija palikuši vairs tikai 16 iedzīvotāji.

Sestā stēla ir no pelēka granīta, un tajā attēlota Abu Tautu Republika. Divgalvainais Krievijas ērglis uzklūp un knābā Lietuvas un Polijas valsts ģerboni. Žemaitijas simbols lācis ar pīlādža nūju uzbrūk pretiniekam, bet beigās iekļūst lamatās un Abu Tautu Republika tiek okupēta. Pagāja vairāk nekā 100 gadu, līdz Lietuva 1918. gadā atguva neatkarību.

Vēsturiskā siena izveidota pēc Akmenes kopienas ieceres, tās autors ir mākslinieks Antans Adomaitis. Šis piemineklis veltīts Akmenes pilsētas 490. jubilejai.

Atsauksmes

Komentēt