Meiteņu ģimnāzija sāka darbu 1898. gadā. Tā tika uzcelta grāfa V. Zubova zemes gabalā no viņa dāvinātiem ķieģeļiem. Atšķirībā no zēnu ģimnāzijas šeit mācījās vairāk pilsētnieku kārtas meitenes. Iemesls tam bija tas, ka 52,3 procenti visu ģimnāzijas audzēkņu bija ebreju tautības meitenes, kas pēc sociālā stāvokļa piederēja pilsētnieku kārtai.
Ģimnāzija veiksmīgi darbojās līdz Pirmajam pasaules karam. 1918. gadā tika iegūta atļauja to atkal atvērt, tagad jau kā jauktu mācību iestādi. Kad izlīdzinājās ekonomiskie apstākļi, tika nolemts atkal turpināt senās mācīšanas tradīcijas.
No 1928. gada zēnu un meiteņu ģimnāzijas atkal sāka strādāt atsevišķi. Meiteņu ģimnāzijā pastiprināti tika mācīta vācu un angļu valoda. Ilgus gadus Meiteņu ģimnāzijas direktors bija Antans Klupšs. Starpkaru periodā te strādāja daudz ievērojamu cilvēku: V. Daugirdaite-Srogiene, J. Minka, K. Venclauskis, dr. J. Šļūps u.c.
Sākoties Otrajam pasaules karam, skolas telpas „ieņēma” vācu karavīri, skola kļuva par slimnīcu. Atkāpjoties no pilsētas, vācieši skolas ēku nodedzināja.
Pēc kara atjaunotajā skolā darbojās 2. vidusskola. Kad tā pārcēlās uz jaunām telpām, bijušajā meiteņu ģimnāzijā savu dzīvi sāka 5. vidusskola. No 1963. gada šajā skolā atkal pastiprināti tika mācīta angļu valoda.
Atsauksmes