Ilgu laiku šis īpašums piederēja Šemetu ģimenei. 1863. gads par līdzdalību sacelšanā cariskās varas iestādes Juozas Šemeta izsūtīja uz Ufa, un viņa īpašums tika atsavināts.
Klasicisma muiža saglabājusies 19. gadsimtā. pr. Veidojiet Tado Šemetu. Tā ir vienstāva ķieģeļu ēka ar divstāvu centru. Tās fasādi rotā 6 kolonnu portiks, iekšpagalma centru akcentē 6 pilastri un trīsstūrveida frontons. T. Šemeta pili pārvērta par kultūras centru. Šeit 1811. gadā. 1822. gadā spēlēja Jāzepa Vaitkeviča vadītais muižas orķestris, un 1822. gadā tika uzskatīts, ka tur ir mūzikas skola.
Lielākā informācija par muižu ir iegūta no 1835. gada. sastādīts inventārs. Tad visas muižas ēkas bija labā stāvoklī, vairums no tām bija koka. Tad pilī bija 22 istabas un zāles. Iekšpusē stāvēja 15 baltu flīžu krāsnis un kamīni, divi skursteņi. Dažās istabās bija parketa grīdas un apmestas griesti. Inventārā minēts arī bagātīgs dārzs ar siltumnīcu, ananāsu un citu augļu dārziem, kā arī dārzeņu inspekcija.
Muiža tika aprakstīta kā slavenais T. Šemeta dēls 1831. gadā. sacelšanās dalībnieka Franciska Šemeta (1802 - 1882) īpašums. Diktārieši bija konfiscējami, sodot tēvu T. Šemetu par viņa dēla iesaistīšanos sacelšanās, bet lēmumu vēlāk aizstāja ar nodokļiem valsts kasē.
Kopš 19. gadsimta muižas īpašnieki bieži mainījās. Tā rezultātā pils interjers ir vairākkārt rekonstruēts, savulaik ar plašu vestibilu, ozolkoka kāpnēm, lielu un grandiozu banketu zāli, kas izrotāta ar divām apaļām, flīzētām krāsnīm.
Atlikušie muižas šķūņu, spirta rūpnīcas, šķūņa akmeņi.
Starpkaru periodā izcirstais muižas parks jau sen ir izzudis.
Atsauksmes