Kražu mazpilsētas, kas atrodas abos Kražantes upes krastos, senākā daļa tiek aizsargāta kā pilsētvides kultūras vērtība. Viens no vēstures pieminekļiem te ir bijušās jezuītu kolēģijas ēka (17. gs. sākums). Tā ir daļa no milzīgā jezuītu ēku kompleksa, kas reiz atradās Kražos. Jezuītu mūki Kražos apmetās 1608. gadā. 1614. gadā J. R. Hodkevičs viņiem norakstīja 7 ciemus, bet 1615. gadā Mikalojus Kristups Radvila uzdāvināja zemesgabalu ar nepabeigtu pili. Jezuīti pili pārveidoja un 1616. gadā nodibināja Kražu kolēģiju, svarīgāko Žemaitijas izglītības un reliģiskās dzīves centru. Aptuveni 4 ha platībā tika uzceltas 22 ēkas dažādiem nolūkiem: klostera – kolēģijas ēka (3 korpusi), baznīca, skola, saimniecības ēkas, mūra dzirnavas, alus darītava u.c. Baznīca, no kuras šobrīd palikuši vien pamatu akmeņi, bija greznākais tā laika Žemaitijas dievnams. Baznīcu gaitenis savienoja ar dienvidu korpusu (tagad saglabājušos kolēģijas ēku). 1773. gadā, kad jezuīti atstāja Kražus, ēkas tika pamestas, piedzīvoja daudzus saimniekus.
Atsauksmes