Apmēram 12 km uz ziemeļiem no Šauļiem laukos atrodas neliels paugurs, viss blīvi noklāts ar krustiem. Tas ir slavenais Krustu kalns. Viduslaikos uz kalna stāvēja koka pils, hronikās dēvēta par Kulu, kuru 1348. gadā iznīcināja Livonijas ordeņa bruņinieki. Daudzus gadus kalns, kas dēvēts par Pils, Lūgšanu kalnu, Jurgaiču, Domantu pilskalnu, stāvēja neapbūvēts. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka kalnā pirmie krusti tika uzcelti 19. gs. vidū, lūdzot Dieva žēlastību un veselību, jo cilvēki šo kalnu uzskatīja par svētu vietu. Citi apgalvo, ka krusti tika uzstādīti, lai pieminētu tos, kuri miruši 1831. un 1863. gada sacelšanās pret carisko Krieviju laikā. Kad sacelšanās tika apspiesta, okupācijas varas institūcijas aizliedza celt krustus un iznīcināja esošos.
1961. gada pavasarī padomju varas institūcijas nolēma “tikt galā” ar Krustu kalnu. Ar karavīru palīdzību, piemērojot īpašu apsardzi, krusti tika nojaukti: koka krusti turpat uz vietas tika sadedzināti, metāla tika nogādāti metāllūžņu noliktavās, bet akmens un betona krusti tika izmantoti ceļu būvē vai vienkārši ierakti zemē.
Tomēr Krusta kalns visu Lietuvas okupācijas laiku palika kā varonīgas pretošanās un ticības brīvībai simbols.
Krustu kalns kļuva slavens visā pasaulē 1993 gada 7. septembrī, kad to apmeklēja Romas pāvests Jānis Pāvils II. Iepretim Krustu kalnam uzceltajā kapelā (arhitekti A. Jukna un Rasa Budrīte) Jānis Pāvils II noturēja Svēto mesi vairāk nekā simts tūkstošiem svētceļnieku. Romas pāvests svētīja Lietuvu un visu kristīgo Eiropu. Pēc gada uz Krustu kalnu tika piegādāta Svētā Tēva dāvana Lietuvai – Krucifikss (skulptors E. Manfrini).
Atsauksmes