Šajā mājā 1936.–1986. gadā dzīvoja viens no pazīstamākajiem 20. gs. Šauļu māksliniekiem – grafiķis, scenogrāfs, grāmatu un žurnālu ilustrators, viens no ex libris un dizaina aizsācējiem Lietuvā, mākslas pedagogs un fotogrāfs Gerards Bagdonavičs (1901–1986).
Mākslinieks, ko raksturo daudzveidīga radošā darbība, ir veidojis daudz mākslas darbu: ex libris, kas veltīti pazīstamām Šauļu un Lietuvas personībām, scenogrāfijas izrādēm Kauņas Tautas teātrī, Klaipēdas un Šauļu teātrī. Viņš ilustrējis “Kultūros” sabiedrības grāmatas, žurnālus “Kultūra”, “Gairės”, “Žiburėlis” u.c. izdevumus. Uzzīmējis daudz urbānistisku un etnogrāfisku zīmējumu, kas šodien kļuvuši par ikonogrāfijas avotiem, 1925. gadā izdevis “Šauļu Sv. Pētera un Pāvila baznīcas skatu albumu”. Veidojis plakātus, iestāžu veidlapas, preču iepakojumus. Mākslinieks radīja mēbeles Kara muzejam un organizācijai “Karininkų ramovė” Kauņā, kas saglabājušās līdz mūsu dienām. 1929. gadā projektējis Vītauta Dižā jubilejai veltītu pieminekli, kas atrodas Līgumos (Pakrojas rajonā). Piemineklis, kas saglabājās visu padomju laiku, ir restaurēts un savā vietā atrodas vēl aizvien. Piedalījās izstādēs Lietuvā un ārzemēs. Radošais mantojums tiek glabāts vienpadsmit Lietuvas muzejos. Visvairāk – apmēram 4 000 – darbus glabā Šauļu “Aušras” muzejs. G. Bagdonavičs visu dzīvi strādāja pedagoģisko darbu – no 1930. gada pasniedza amatu vidusskolā, Skolotāju seminārā, 1942.–1944. gadā – Mākslas un zinātnes centra mākslas studijā, pēc kara mācīja zīmēšanu Juļus Janoņa vidusskolā. Mājā izveidotajā studijā pirmskara gados un padomju laikā mācīja skolēnus arī privāti.
Koka vienstāva dzīvojamo māju ar mansardu, izteiksmīgo lodžiju un balkonu ar ieeju no sāniem, stilīgo ažūra kokgriezumiem rotāto interjeru mākslinieks, domājams, projektēja pats, iespējams, ka viņam talkā nāca arhitekts Kārlis Reisons. Māja uzbūvēta ārpilsētā, jaunizveidotajā Aušros al. posmā. Tā ir viena no izteiksmīgākajām starpkaru perioda modernisma koka būvēm Šauļos. 1992. gadā tā iekļauta Lietuvas Republikas Kultūras vērtību reģistrā, bet 2016.–2018. gadā restaurēta.
Atsauksmes