Līdz 1795. gadam Naisiu muiža piederēja valsts kasei un Šauļu ekonomijas teritorijai. Kopā ar visu Šauļu ekonomiju Krievijas imperatore Katrīna II uzdāvināja Naisius grāfam Platonam Zubovam. Pēc Pirmā pasaules kara muiža nonāca Aleksandras Zubovaites Fledžinskienes īpašumā. Pašlaik bijušajā muižā ir saglabājušās četras ēkas, ieskaitot bijušo muižas kungu māju.
Mūsdienās Naisiai lepojas ne tikai ar savu populāro seriālu “Naisiu vasara”, kas saņēma prestižo balvu “Sudraba dzērve” televīzijas seriālu kategorijā, bet arī ar savām tradīcijām. 2015. gadā Naisiai bija pirmie, kas kļuva par “Mazo kultūras galvaspilsētu” Lietuvā. Šeit atrodas arī vienīgais Baltu dievu muzejs Lietuvā, kuru rotā vairāk nekā 50 Baltu dievu ozolkoka skulptūras. Citi unikāli muzeji ir Putnu būru, Baltu garšaugu un Šauļu novada literatūras muzejs, kas darbojas jau 37 gadus. Ar pagānismu bagāta ainava piedāvā apmeklēt šos objektus: Saules laukumu, Alkas kalnu, Uguns laukumu, Mēness aci, Laimes ezeru, Mīlestības salu un iespaidīga izmēra Baltu arēnu. Šīs arēnas lielums ir vienāds ar Romas Kolizeja izmēru: 200 m garumā un 160 m platumā. Arēna uzņem 25-30 tūkstošus apmeklētāju. Naisios darbojas profesionāls teātris “Naisiu vasara”, Ramūna Karbausķa Žemaitijas šķirnes zirgaudzētava, peintbola centrs, trušu sala, šūpoļu parks.
Atsauksmes