Pustlauķa bedre. Pustlauķa ģeomorfoloģiskajā liegumā tiek aizsargātas retas reljefa formas - ledus laikmeta karsta kritenes, kas izveidojās kūstot apakš zemes apglabātiem ledus blāķiem. Cilvēki tās dēvē par "velna bedrēm". Šeit ir saskaitītas vairāk nekā 100 bedres. Visiespaidīgākā karsta krietene ir Pustlauķa bedre - dziļš, 100 m diametra piliena formas iedobums, kura nogāžu augstums sasniedz 18 metrus. Dienvidu un austrumu iedobuma nogāzēs ir izveidojusies skaidra terase, be ziemeļgalā - caurtece. Pustlauķa bedri vēlnīnajā ledus laikmetā izrausa no ledāja malas taisni krītoša ūdens mutaļa straume. Iedobumā saglabājies ledus blāķis reljefa formu padarīja vēl vairāk izteiktāku. Kad blāķis izkusa, radās dziļš ezeriņš, kas vēlāk pārveidojās par purvu.
Atsauksmes