Rēkīvas ezers – desmitais lielākais ezers Lietuvā. Ceļojuma sākumā, stāvot uz tilta Rēkīvas ciematā, varam aplūkot plašo ezeru. Rēkīvas ezers desmitais lielākais ezers, lielākais ūdensšķirtnes un purva ezers Lietuvā. Tā platība – 11,8 km2, lielākais dziļums – 4,8 m, vidējais dziļums – 2,0 m. Krasta garums – 14,10 km. Ezeram nav ieteku, bet ir divas mākslīgi regulējamas iztekas. Ezeru baro tikai gruntsūdens un nokrišņi.
Lietuvā nav otras pilsētas, kurā atrastos tik liels ezers, kas radies pirms 12–14 tūkstošiem gadu. Domājams, ka tajā laikā tas izveidojās no vairākiem maziem ezeriem, kurus savā starpā savienoja sašaurinājumi un upītes. Seklajā ezerā un apkārt esošajās zemajās vietās izveidojās 5 augstie purvi (Piktmiškjo, Lieporju, Aukštelkes, Rēkīvas un Karpišķu).
Rēkīvas ezers ir nozīmīgs no vides aizsardzības un rekreācijas viedokļa. Tas iekļauts Dzīvotņu aizsardzībai svarīgā teritorijā “Rēkīvas purvs”. Galvenās ekoloģiskās vērtības, kuru dēļ vieta atbilst Dzīvotņu aizsardzībai svarīgu teritoriju statusam, ir purva meži, tauriņu skabiozu pļavraibeņa (Euphydryas aurinia) un lielā skābeņu zeltainīša (Lycaena dispar), kā arī dīķu naktssikspārņa (Myotis dasycneme) atradnes.
Pie ezera atrodas Rēkīvas botāniskais un zooloģiskais liegums. Rēkīvas ezers ar saviem ūdeņiem baro Prūdeļa, Talkšas un Ginkūnu ezeru. Tā ir Šauļu iedzīvotāju iecienīta atpūtas, makšķerēšanas un ūdens sporta nodarbību vieta. Mežus un purvus ap ezeru apmeklē daudz ogotāju un sēņotāju.
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Atsauksmes