Senā Sauļu muiža pastāvēja no 16. gs., tomēr precīza tās vieta nav zināma. Muižas ēkas celtniecība tagadējā vietā saistīta ar Antana Tīzenhauzena darbību Šauļos. 18. gs. otrajā pusē, augot pilsētas kā administratīva centra nozīmei, vajadzēja arī jaunu un prestižu administratora rezidenci. Muižas ēkas sāka būvēt 18. gs. beigās. 1786. un 1789. gada Šauļu ekonomijas inventāros ierakstīts, ka uzbūvēta divstāvu mūra administratora rezidence. Muiža tika paplašināta, bet pašreizējo izskatu ieguva Zubovu valdīšanas gados – 19. gs otrajā pusē. 1902. gadā, pateicoties pilsētas inteliģentu pūlēm, ēkas otrajā stāvā tika atvērta publiskā bibliotēka, kurā glabājās Šauļu ekonomijas arhīvs (sadega Pirmā pasaules kara laikā).
1903.–1904. gadā bibliotēkā strādāja valodnieks, sabiedriskais un kultūras darbinieks Jons Jablonskis, kurš tolaik dzīvoja Šauļos. 1920. gadā muiža nonāca pilsētas valdījumā, tajā pašā gadā šeit sāka darboties Skolotāju seminārs. Pēc Otrā pasaules kara muižā kādu laiku atradās pilsētas ģimnāzijas. 1949. gadā Skolotāju seminārs tika reorganizēts par pedagoģisko skolu. Vairāk nekā pus gadsimtu muižā darbojās Šauļu augstākās izglītības iestādes (Pedagoģiskā institūta, vēlāk – Šauļu universitātes) struktūrvienība, kurā notika mākslas novirzienu studijas.
Atsauksmes