Radvilišķu atpūtas un izklaižu parkā, blakus Latviešu kultūras centram atrodas Serpentīna kalns atrodas. Pašā tā virsotnē apskatāma Radvilišķu novada goda pilsoņa Staša Žirguļa dzimtajai pilsētai dāvātā skulpturālā kompozīcija “Pilsētas hronika”.
Ikviens, kurš pa taku kāpj kalna virsotnē, ir aicināts apstāties pieturās, kurās čuguna plāksnēm pārklātos akmeņos iegravēti nozīmīgi Radvilišķu pilsētas vēstures un attīstības datumi:
1. pietura. 1567. gadā Radvilišķi pirmo reizi minēti LDK pilsētu sarakstā.
2. pietura. 1597. gadā vēstures avotos minēta Radvilišķu baznīca un draudzes skola.
3. pietura. 1710. gadā Ziemeļu kara laikā pēc bada un mēra Radvilišķos vairs nav iedzīvotāju.
4. pietura. 1870. gadā pēc Liepājas–Romnu dzelzceļa izbūves Radvilišķi sāka strauji augt.
5. pietura. 1919. gada novembrī Lietuvas armija sakāva bermontiešus.
6. pietura. 1924. gadā Radvilišķiem piešķirtas pilsētas tiesības.
7. pietura. 1992. gadā Lietuvas Republikas Augstākās padomes prezidijs apstiprināja Laimas Ramonienes izstrādāto Radvilišķu ģerboni un karogu.
Kalna virsotnē slejas četri pelēka granīta stabi. Katru no tiem veidots no trim dažāda lieluma tēstiem akmens kubiem. Starp stabiem uz granīta plāksnēm – pilsētas ģerbonis. Radošs pilsētas pagātne atainojums, mājīga vide, ērti izvietoti soliņi – tas viss padarījis Serpentīna kalnu par Radvilišķu iedzīvotāju un viņu viesu iecienītu atpūtas vietu.
Skulpturālā kompozīcija “Pilsētas hronika” uzstādīta 2017. gadā, atzīmējot Radvilišķu 450. jubileju. Autors – Radvilišķu novada goda pilsonis tēlnieks Stasis Žirgulis, arhitekts – Edmunds Makštutis.
Atsauksmes