1838. gadā sāka rūpēties par to, lai Šauļos tiktu nodibināta ģimnāzija. Tajā laikā 30 km aiz pilsētas atradās nolaista Pašaušes jezuītu baznīca, kas piederēja muižniekam I. Vitkevičam. Viņš piekrita baznīcu nojaukt un tās ķieģeļus līdz 1845. gada pavasarim atvest uz Šauļiem ģimnāzijas būvēšanai. 1845. gadā cara vara beidzot ļāva netālu no Grodņas bijušo Svisločes ģimnāziju pārcelt uz Šauļiem, bet Šauļu bajāru skolu – uz Svisloči. Kad ēka bija uzbūvēta, Šauļu ģimnāzija 1851. gadā tika svinīgi atklāta. Ģimnāzija tika uzturēta par valsts līdzekļiem un skolēnu iemaksām pa 4 rubļiem, tā katru gadu savācot līdz 10 tūkstošiem rubļu. No ģimnāzijas atvēršanas līdz Pirmajam pasaules karam tās nosaukums bija „Šavelskaja mužskaja gimnazija”. Tā bija krievu mācību iestāde, visi vispārizglītojošie priekšmeti tajā tika mācīti krievu valodā. Neskatoties uz spēcīgo pārkrievošanas politiku, ģimnāzijā brieda nacionālās atdzimšanas idejas, daudz skolnieku, kas jau ģimnāzijā sāka sabiedrisko darbību, vēlāk kļuva par Lietuvā pazīstamiem cilvēkiem. No 1887. gada rūpes darīja pārāk lielais skolēnu pieplūdums. Tāpēc ķērās pie noteiktiem pasākumiem: par 10 procentiem ierobežoja ebreju bērnu pieņemšanu, skolas durvis tika aizvērtas „šaubīgu” profesiju un nabadzīgu vecāku bērniem (tā saucamajiem „kucharkiny dieti”). Ģimnāzijai bija sava bibliotēka (941 grāmatu nosaukumi, 2847 sējumi); bibliotēkā bija vērtīgas vēstures grāmatas, kas saglabājās līdz pat starpkaru periodam. Pirmā pasaules kara gados ģimnāzija pārvietota dziļi Krievijā. No 1920. gada ģimnāzija kļūst par valsts ģimnāziju un tās nosaukums ir Šauļu valsts ģimnāzija. 1944. gadā nodedzinātais nams tika atjaunots 1947. gadā. Ģimnāzija pārveidota par vidusskolu un no 1946. gada – par J. Janoņa vidusskolu. No 1954. gada tā ir jauktā skola, bet no 1965. gada humanitāra profila skola.
1918. gada 16. februāra Lietuvas Neatkarības akta 20 parakstītāju vidū bija veseli četri Šauļu ģimnāzijas audzēkņi – Mīkols Biržiška, Jons Vileišis, Stepons Kairis un Alfonss Petrulis.
Atsauksmes